Praktiskais tvaiks


Teorētiski mēs parasti zinām, ka tvaiku tehnikā jau izmanto sen, bet vai viņu vēl joprojām var izmantot? Protams, un ne tikai var bet arī vajag. Un tad nu mēs ķeramies pie Tvaika sistēmas plānošanas, mja, bet mēs dzīvojam tvaika nolieguma laikmetā, jo protams, tvaiks ir bīstams (piemēram, palielinātajam spiedienam) un sarežģīts (galvenokārt pateicoties kondensāta kabatām). Līdz ar to zināšanas par praktiskajiem tvaika pielietojumiem ir tikai “tvaika mūkiem”, bet nu kā “teica Andža” ja kaut ko nezini, vajag ieskatīties kādā grāmatā, bet mūsdienās jau jāmeklē internetā.

Un tad nu jāpievēršas uzņēmumiem, kas pārdod tvaika sistēmas sastāvdaļas. Un tāda noteikti ir TLV , kas dibināta 1950 gadā Japānā un ir pasaules autoritāte tvaika tehnoloģijā. Un TLV piedāvā pamatzināšanas tvaika tehnoloģijā (angļu val.).

Protams, Japāna ir labi un lieliski. Bet mums acīmredzami jāpameklē kāds piedāvājums Eiropā. Un protams, mūsu izvēle krīt 2.pk Japānas sabiedroto Vāciju. Un Vācijā līderis ir GESTRA, kas ir Spirax Sarco grupas uzņēmums. Un GESTRA mājas lapa piedāvā tvaika aprēķina palīglīdzekļus, un ar tiem jau mēs ar varam ko reāli izvēlēties un varbūt pat uzdoties par “tvaika mūkiem”.

PAROC izolācijas aprēķins

Siltumizolācijas aprēķins

PAROC iesaka siltumizolācijas aprēķinam izmantot PAROC Calculus – Tehniskās izolācijas aprēķinu programma.

Un rezultātā iegūstam:

Ko pavada pilnīgs apraksts apraksts pdf formātā. 

Izolācija

7. Apkures ierīces projektē un izbūvē tā, lai jebkura ierīces tuvumā esoša degtspējīga materiāla vai konstrukcijas virsmas temperatūra nepārsniegtu 80°C.
https://www.uponor.lv/UponorInternet/DirectDownload?did=A341E56DB47A4BB1AB4B11FB15FB1333 Rekomendācijas

Autocada laukums

Reizēm dzīvi sabojā kāda maza sīkumiņa nezināšana, piemēram telpu laukumu trūkums. Autocad’s rāda laukuma vērtību mm² (ja “drawing units” ir mm). Proti, Autocads Tev var palīdzēt. Un viss pieklājīgākais veids ir izveidot divus Autocad līmeņus (layer) – teksta un palīglīmeni. Palīglīmenī apvelk visas virsmas ar polilīniju (PLINE). Tad pamatlīmenī, ķeras pie uzrakstiem izmantojot formu komanadu FIELD, tur izvēlas objektu OBJECT vajadzīgo polilīniju, un atzīmē laukumu AREA. Tad formā norādām precizitāti (cik nulles aiz komata) un papildus formatējumu Additional Format … Parasti, ir vajadzīgs korekcijas faktors, jo laukums ir izmērīts mm², bet mums teiksim vajag m², tad faktors 1e-006 jeb 1*10^6. Var izvēlēties zīmītes priekšā (prefix) un zīmītes tālāk (suffix). Un tā jūs varat izdekorēt visu rasējumu.

BIM (Būves Informācijas Modelēšana) definīcija un resursi

Definīcija

BIM ietver sevī ģeometriju, telpiskās sakarības, ģeogrāfisko informāciju, būves daļu kvantitāti un rekvizītus (ražotāju detaļas u.c.). BIM var izmantot, lai atainotu visu būves pastāvēšanas ciklu, ieskaitot būvēšanas procesus un telpu ekspluatēšanu. Viegli var sastādīt materiālu kvantitāti un kopējos rekvizītus. Var noteikt un atdalīt atsevišķas darbu sfēras. Iekārtas, montāžu un rezultātus var atspoguļot saistītā sistēmā ar pārējo objektu vai objektu grupu.
Modelējot dažādas ēkas daļas, BIM sniedz dažādas priekšrocības. Šī ir būtiska maiņa no rasējuma, kas veidots rasēšanai izmantojot datoru (computer aided drafting) tradicionālajā metodē uz rasējumu, kas veidots no vektoriālām līnijām.
Būvniecības dokumentu savietojamība ietver sevī rasējumus, sagādes detaļas, vides apstākļus un citus tehniskos noteikumus, kas nosaka ēkas kvalitāti. BIM palīdz novērst informācijas zudumu, kamēr projekts nonāk no projektētāju komandas pie celtniekiem un ēkas īpašniekiem, atļaujot ikvienam pievienot un uzzināt jebkuru jaunu informāciju, kas saistās ar BIM modeli. Piemēram, pirms iespējams ēku fiziski izpētīt, BIM modelī var apskatīties vai ūdens krāns ir īstajā vietā. Tāpat modelī var atrast specificētu krāna izmēru, ražotāju, sērijas numuru, un jebkuru citu informāciju, kas ir iepriekš izpētīta, līdz adekvātai skaitļošanas tehnikas jaudai.
Amerikāņu Arhitektu Institūts (American Institute of Architects) BIM ir definējuši kā „uz modeļa bāzes veidotu tehnoloģiju, kas saistīta ar projekta datubāzi”[1] . Nākotnē strukturētie dokumenti, tādi kā specifikācijas varētu tikt meklētas un apvienotas pēc reģionāliem, nacionāliem un internacionāliem standartiem.
lv.wikipedia.org

The US National Building Information Model Standard Project Committee has the following definition:
Building Information Modeling (BIM) is a digital representation of physical and functional characteristics of a facility. A BIM is a shared knowledge resource for information about a facility forming a reliable basis for decisions during its life-cycle; defined as existing from earliest conception to demolition.[8]

Traditional building design was largely reliant upon two-dimensional technical drawings (plans, elevations, sections, etc.). Building information modeling extends this beyond 3D, augmenting the three primary spatial dimensions (width, height and depth) with time as the fourth dimension (4D) and cost as the fifth (5D), etc.[citation needed] BIM therefore covers more than just geometry. It also covers spatial relationships, light analysis, geographic information, and quantities and properties of building components (for example, manufacturers’ details).
en.wikipedia.org


Būves Informācijas Modelēšanas Rokasgrāmata
Versija 1.0
Būves Informācijas Modelēšanas Rokasgrāmata

Common BIM Requirements 2012

Common BIM Requirement 2012, COBIM, is based on the BIM Requirements published by Senate Properties published in. The update project was funded by Senate Properties in addition to several other real estate owners and developers, construction companies and software vendors. BuildingSMART Finland participated also in the financing of the project. As a result, the updated Series 1-9 and new Series 10-13 were released in Finnish on March 27th 2012.

Common BIM Requirements 2012