LBN (Latvijas BūvNormatīvi) par būvēm

Saskaroties ar https://bis.gov.lv/bisp/ jūs bieži saskarsieties ar būvju kvalifikāciju. Un šajā sakara jums nāksies saskarties ar Ministru kabineta noteikumi Nr. 326 Rīgā 2018. gada 12. jūnijā (prot. Nr. 28 11. §) Būvju klasifikācijas noteikumi, kas ir izdoti saskaņa ar statistikas likumu. Diemžēl, viņus jāizmanto arī Ministru kabineta noteikumi Nr.500 Rīgā 2014.gada 19.augustā (prot. Nr.44 52.§) “Vispārīgie būvnoteikumi” būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam (Pielikums 1 MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā) Ēku iedalījums grupās un  inženierbūvju iedalījums grupās.

.

Ēkas siltuma pretestība

Rēķinot siltuma zudumus jāņem vērā, ka normatīvais regulējums nosaka, ka sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2017 “Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)” un grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2017 “Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)”. Ko tad šie ISO dokumenti nosaka? Rtot=Rsi+Ri+Rse. Ri= biezums-itais/lambda-itais. Rsi ir ārējās virsmas koeficients. Uz augšu = 0.1 m2K/W, horizontāls = 0.13 m2K/W, uz leju =0.19 m2K/W. Rse iekšējās virsmas koeficients. Rse=0.04 m2K/W. Vai pielikumu C īpašiem gadījumiem. Papildus izziņa ir dota jumtiem – sākot no 0.06 m2K/W līdz 0,3 m2K/W, ja jumts izklāts uz dēļu vai ruļveida klājuma. Plaši un bagātīgi analizēta gaisa šķirkārta.

Savukārt , LVS EN ISO 13370:2017 “Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)” apraksta ka rēķināt caur virsmām caur grunti. Tur lielu ietekmi nosaka grunts, kas izvēlēta. lambdaG ir no 1.5 W/m2K (mālainai zemei) līdz 3.5 W/m2K (akmens pamatam). Smilšanai ir 2.0 W/m2K. Klimata nosacījumiem aprēķiniem izmanto gada vidējo temperatūru.

kur B ir grīdas laukums A dalīts ar pusi 0.5 no perimetra P. Aptuveni tā.

Nedzīvojamo ēku ventilācija

LVS EN 12097:2007standartsEN
Ēku ventilācija. Gaisvadi. Gaisvadu sistēmu apkopes ērtuma prasības gaisvadu sastāvdaļām
LVS EN 12599:2013standartsEN
Ēku ventilācija. Testa procedūras un mērīšanas metodes, nododot ekspluatācijā ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas
LVS EN 15232-1:2017standartsEN
Ēku energoefektivitāte. 1.daļa: Ēku vadības un automātikas sistēmas ietekme. M10-4,5,6,7,8,9,10 moduļi
LVS EN 15423:2008standartsEN
Ēku ventilācija. Ugunsdrošība gaisa sadales sistēmām ēkās
LVS EN 15726:2012standartsEN
Ēku ventilācija. Gaisa difūzija. Mērījumi gaisa kondicionētu/ventilētu telpu zonā termālo un akustisko nosacījumu novērtēšanai
LVS EN 15780:2012standartsEN
Ēku ventilācija. Gaisvadi. Ventilācijas sistēmu tīrība
LVS EN 16282-1:2017standartsEN
Ēdināšanas uzņēmumu virtuvju aprīkojums. Ventilācijas komponentes. 1.daļa: Vispārīgās prasības, ieskaitot aprēķina metodi
LVS EN 16282-5:2017standartsEN
Ēdināšanas uzņēmumu virtuvju aprīkojums. Ventilācijas komponentes. 5.daļa: Gaisvadi. Konstrukcija un izmēri
LVS EN 16282-8:2017standartsEN
Ēdināšanas uzņēmumu virtuvju aprīkojums. Ventilācijas komponentes. 8.daļa: Iekārtas aerosolu apstrādei. Prasības un testēšana
LVS EN 16798-1:2019standartsEN
Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1.daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis
LVS EN 16798-5-1:2017standartsEN
Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 5-1.daļa: Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoprasību aprēķināšanas metodes (M5-6, M5-8, M6-5, M6-8, M7-5 un M7-8 moduļi). 1.metode: Izplatīšana un ģenerēšana
LVS CEN/TR 14788:2006standartsEN
Ēku ventilācija. Dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmu konstrukcija un izmēri
LVS CEN/TR 15232-2:2017tehniskais ziņojums (TR)EN
Ēku energoefektivitāte. 2.daļa: Paskaidrojošs tehniskais ziņojums par EN 15232-1:2015. Moduļi M10-4,5,6,7,8,9,10
LVS CEN/TR 16798-2:2019tehniskais ziņojums (TR)EN
Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 2.daļa: EN 16798-1 standarta prasību interpretācija. Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. (M1-6 modulis)
LVS CEN/TR 16798-4:2017tehniskais ziņojums (TR)EN
Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 4.daļa: EN 16798-3 standarta prasību interpretācija. Nedzīvojamās ēkas. Veiktspējas prasības ventilācijas un telpu kondicionēšanas sistēmām (M5-1 un M5-4 moduļi)
LVS CEN/TS 16244:2018tehniskā specifikācija (TS)EN
Ventilācija slimnīcās. Saskaņota hierarhiska struktūra, kopēji termini un definīcijas standartam, kas saistīts ar ventilāciju slimnīcās
Standarti kas ir spēkā uz 2020.04.02

Energoefektivitāte

Ar ko tad mūsdienās nodarbojas AVK inženieri? Protams, ar energoefektīvu sistēmu izveidi. Bet, kas mūsdienās skaitās energoefektīva sistēma? Protams, “gandrīz nulles enerģijas ēka” jeb GNEĒ. “Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam” un paziņojumā “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” ir tikai divi dokumenti, kas mūs uz to mudina. Vairāk par to “gandrīz nulles enerģijas ēku veicināšanas vadlīnijām un par paraugpraksi, kā nodrošināt, ka no 2020. gada visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas.