Ēkas siltuma pretestība

Rēķinot siltuma zudumus jāņem vērā, ka normatīvais regulējums nosaka, ka sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2017 “Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)” un grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2017 “Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)”. Ko tad šie ISO dokumenti nosaka? Rtot=Rsi+Ri+Rse. Ri= biezums-itais/lambda-itais. Rsi ir ārējās virsmas koeficients. Uz augšu = 0.1 m2K/W, horizontāls = 0.13 m2K/W, uz leju =0.19 m2K/W. Rse iekšējās virsmas koeficients. Rse=0.04 m2K/W. Vai pielikumu C īpašiem gadījumiem. Papildus izziņa ir dota jumtiem – sākot no 0.06 m2K/W līdz 0,3 m2K/W, ja jumts izklāts uz dēļu vai ruļveida klājuma. Plaši un bagātīgi analizēta gaisa šķirkārta.

Savukārt , LVS EN ISO 13370:2017 “Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)” apraksta ka rēķināt caur virsmām caur grunti. Tur lielu ietekmi nosaka grunts, kas izvēlēta. lambdaG ir no 1.5 W/m2K (mālainai zemei) līdz 3.5 W/m2K (akmens pamatam). Smilšanai ir 2.0 W/m2K. Klimata nosacījumiem aprēķiniem izmanto gada vidējo temperatūru.

kur B ir grīdas laukums A dalīts ar pusi 0.5 no perimetra P. Aptuveni tā.

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *